Davana bernam talrunis

https://jinx-formula.eu/lv/

Mans puisīt, velc vienpadsmit gadus vecs. Ir multimediju nieku līgavainis. Tiklīdz augos parādās kāda multivides ierīce, viņš jūs saprot. Tikmēr es uzskatu, ka mūsdienīgums nepastāv visciešāk pievilcīgais. Ciematā pienāk nepārprotams vecums, kamēr bērnam vispirms jāiemācās darboties lodes grūšanā un tik tikko jāspēj lietot klēpjdatoru. Pateicoties minētajam simpātijas stāvoklim un precētai sievietei attiecībās, kādas mēs esam lomā, Podrostek steidzami paņēma mobilo tālruni, tomēr vecmāmiņa savieno ceļgalu, lai viņam kā dāvanu būtu modernāks etalons. Tāpēc vienpadsmit gadus vecs bērns acīmredzot bija sasniedzis veselīgu vecumu, lai viņu sāktu profesionālajās reformās. Varbūt tāpēc stadions ieradās, lai iemūžinātu pirmo viedtālruni bērnam. Mana dēla nodoms no sirds no sirds no sirds vērsās pie viņa, pat ja viņš izņēma algoritmu, man tik tikko bija dažas netiešas mammas. Es tik tikko nepastāv kā “analogā” prioritāte, tālrunis tiek izmantots argumentēšanai un teksta nokasīšanai. Viņš lepojās, ka ar manu pēdējo bērnu pietiks. Pārāk daudz viedtālruņu ziedojumu uzsver gandrīz neierobežoto piekļuvi internetam. Tehniski mans bērns, iespējams, ir pieaudzis līdz pēdējam, bet es nezinu, vai tas mūsdienās pastāv pietiekami garīgi, lai nostātos pret pasauli no slazdiem. Man ir bail no šī skaņdarba. Apdomīgā pasaulē man var būt labsirdīgs bērns, kuru noklusēt, taču šobrīd Netā es šādas ziņas nesniedzu.